Aizvadītā gada nogalē sociālajos tīklos uz brīdi uzvirmoja diskusija par kādu pētījumu, kas bija ieguvis ironisku iesauku "piegādes kurjeru labsajūtas pētījums". Tā oficiālais nosaukums skan: "Digitālajās platformās nodarbināto autonomijas izpratnes un prakse. "Wolt" un "Bolt" piegādes darbinieku pieredzes kultūrsocioloģiska analīze". Pētījumu finansē Latvijas Zinātnes padome, finansējuma apjoms – 299 614 eiro, projekta īstenotājs – Latvijas Kultūras akadēmija. Tagad projekts beidzot ir noslēdzies. Kultūras akadēmijas mājaslapā varam iepazīties ar publikāciju, kas tapusi projekta ietvaros, – Ivetas Ķešānes un Maijas Spuriņas rakstu "Platformu darba nedrošības socioloģiskā tipoloģija". Ar piebildi, ka raksts "pilnā apjomā angļu valodā lasāms "Cogatio" izdevniecības žurnāla "Social Inclusion" 2024. gada speciālizdevumā nr. 12 "Pieklājīga darba globālā izzušana? Prekaritāte, ekspluatācija un darbā balstītas ciešanas neoliberālajā laikmetā"". Lūk, kas mūsdienās interesē pētniekus – "darbā balstītās ciešanas neoliberālajā laikmetā". Tiešām neatkārtojams jēdzienu savienojums – "darbā balstītas ciešanas". Rodas asociācijas ar Bībeles stāstu par cilvēka izdzīšanu no paradīzes: "Sava vaiga sviedros tev būs maizi ēst, kamēr tu atgriezies pie zemes, jo no tās tu esi ņemts: tu esi puteklis, un pie pīšļiem tev būs atkal atgriezties" (1. Mozus grāmata).Tagad dažas domas par pašu rakstu.