Mūsu sarunā izskanēja daudz – gan par Mairas dzīves izvēlēm, gan par likumsakarībām, kuras sākam saprast tikai tad, kad dzīve pēkšņi iepauzē. Un – jā, mazs kaceklis: izrādās, šis salīdzinoši nesen notikušais smadzeņu infarkts kļūst par vērtīgu materiālu pārdomām. Kāpēc tā? Kāpēc reizēm tieši šādi pagrieziena punkti mūs ved tuvāk patiesībai par sevi? Kāpēc dzīve mūs atkal un atkal aicina ieskatīties dzīvības trauslumā?