Viņnakt pamodos no neparastas dobjas skaņas. Kā kāds šautu. Viens naktī, mednieki guļ un īpaši šajā laikā. Kad pamodos pavisam un ieklausījos, skaņa atkārtojās ar zināmu regularitāti. Mēģināju rast tai dažādus racionālus izskaidrojumus, bet nakts melnumā tas nav viegli. Pēc pusstundas, kad skaņa nebeidzās, biju jau arī nobijusies un izvilkusi pistoli. Jā, man tā mājās seifā glabājas un glabāsies. Pie reizes arī piparu gāzes baloniņu, pārliecinājos arī, ka tas pa tvērienam ir pareizi sagriezts, lai neiepūšu pati sev sejā.