Klausoties Latvijas Radio, mani vienmēr fascinējusi Eduarda Liniņa balss, tās izteiksmīgais tembrs un mazliet vecmodīgi nesteidzīgais runas veids. Arī pats Eduards šķiet kā no cita gadsimta, kad ierodas uz interviju ar savu garo lietussargu un plandošā jakā un bez steigas piebārsta savas atbildes ar enciklopēdiskām zināšanām un vēsturiskām atkāpēm, it kā viņam piederētu viss pasaules laiks. Bet laika mums ir maz, jo Eduardam tovakar jāsteidzas uz radio tiešraidi, kur viņš ir viens no komentētājiem manifestācijai Doma laukumā.