Kad parādījās pirmās ziņas par Samsung Galaxy A57, mans apskatnieka modžo noplaka. Patiešām, ja salīdzina pēdējo trīs gadu Samsung Galaxy A5x sērijas modeļus, ir sajūta, ka ražotājs nemaz necenšas. Izmaiņu ir tik maz, ka tās jāmeklē ar mikroskopu. Īpaši, ja ņem vērā, ka ražotājam jākonkurē ar lieliskiem Redmi, Pixel, POCO, Nothing un pat paša Samsung modeļiem. Patiesībā, progress ir tik nemanāms, ka jauno modeli varu ieteikt vienīgi trīs gadu vecas šīs sērijas īpašniekiem. Tas protams uzdod jautājumu, vai vienā brīdī šī, novārtā pamestā sērija nekļūs nerentabla? Tādēļ nolēmu šajā apskatā noskaidrot, kāda tad ir Samsung Galaxy A sērijas identitāte.
Un īsā atbilde ir tāda, ka šī sērija nekļūs nerentabla. Proti, Samsung ir sasniedzis to līmeni, ka Galaxy A sērijas pircēji turpina pirkt šos modeļus ļoti lielos kvantumos, turklāt Samsung lietotājs visbiežāk uz citiem ražotājiem nemaz neskatās. Tas arī ļāvis Samsung nedaudz paslinkot vidējā klasē, kur konkurence nesnauž. Agrākos laikos vismaz bija sajūta, ka Galaxy A sērijā tika izmēģināts šis tas, kas vēlāk aizceļoja uz Galaxy S sēriju. Bet kā ir tagad? Ja salīdzina ar pērno modeli, Samsung Galaxy A57 saņēmis uzlabotu dizainu un izturību, svaigāku veiktspēju un Bluetooth versiju. Un uz papīra šķiet, ka tas ir arī viss. Vai tas ir pietiekami, lai prasītu cenu, kas sākas no 529 eiro? Labā ziņa, ka sākot viedtālruni testēt, ir jūtami pāris uzlabojumi no Galaxy A56.
Samsung Galaxy A57 tehniskā specifikācija
- Operētājsistēma: Android 16, One UI 8.5, 6 gadu programmatūras atbalsts
- Ekrāns: 6.7 collu Super AMOLED+, 1080 x 2340, 19.5:9 malu attiecība, ~385 ppi, 110.2 cm2, ~88.8% ekrāna un korpusa attiecība, 120Hz ātrā atsvaidze, HDR10+, 1900 nitu maksimālais spilgtums, Corning Gorilla Glass Victus+ aizsargstikls
- Procesors: Exynos 1680 (4 nm), astoņi kodoli: 1×2.9 GHz Cortex-720 & 4×2.6 GHz Cortex-720 & 3×1.95 GHz Cortex-520, Xclipse 550 video apakšsistēma
- RAM: 8*/12 GB
- Atmiņa: 128*/256/512 GB, UFS 3.1
- Savienojumi: Wi-Fi 802.11 a/b/g/n/ac/6e, dual-band or tri-band, Wi-Fi Direct, Bluetooth 6.0 (A2DP, LE), NFC, USB Type-C 2.0, OTG, 3G/4G/5G
- Pozicionēšana: GPS, GALILEO, GLONASS, BDS, QZSS
- Papildu: optiskais pirkstu nospiedumu lasītājs zem ekrāna, stereo skaļruņi, žiroskops, kompass, IP68 putekļu un mitruma noturība
- Kameras: aizmugurē: 50 MP, f/1.8, 1/1.56″, 1.0µm, PDAF, OIS galvenā kamera; 12 MP, f/2.2, 13mm, 1/3.06″, 1.12µm ultra platleņķa kamera; 5 MP, f/2.4 makro kamera; HDR; LED zibspuldze; 4K@30fps, 1080p@30/60fps, gyro-EIS video. Priekšā 12 MP, f/2.2 pašiņu kamera, 4K@30fps, 1080p@30/60fps, 10-bit HDR video
- Izmēri un svars: 161.5 x 76.8 x 6.9 mm, 179 g
- Akumulators: 5000 mAh, 45W ātrā vada uzlāde
- Cena: 529* eiro (8/128 GB), 559 eiro (12/256 GB)
*testa ierīcei
Es tiešām esmu sajūsmā par dizainu!
Meklējot Galaxy A sērijas identitāti, esmu atradis pirmo elementu – augstvērtīgs, smalks dizains. Saņemot ierīci uz testu, biju patīkami pārsteigts, ka rokā Galaxy A57 jūtas tik pat augstvērtīgi, kā Galaxy S sērija. Šī ir jau pirmā uzslava! Taustei šis ir tik pat smalks piedzīvojums, kā kaut kas pa vidu starp daudz dārgākajiem Samsung Galaxy S26+ un Galaxy S25 Edge. Pag, ko? Lai gan attēlos šķiet maz izmaiņu no pērnā modeļa, Galaxy A57 samazinājis plānumu līdz 6.9 mm. Jā, tas nav tik plāns, kā S25 Edge, bet šādā plānumā vidējā klasē gandrīz vai nav atrodamu konkurentu. Un plaukstā tas tiešām liek justies, kā krietni dārgākam viedtālrunim. Arī svars sarucis no pagājušā gada modeļa. Tas viss kopā rada ergonomisku sajūtu, kas padara ērti lietojamu ierīci ar 6.7 collu lāpstas izmēra ekrānu.
Nedaudz pamainīts arī aizmugures kameru salas dizains. Tas alumīnija izvirzījuma vietā saņēmis matētu stikla platformu ar nelielu krāsu pārejas akcentu. Diemžēl, pārējā aizmugure nav saņēmusi matētu apdari. Tā aizvien ir glancēta, slīd uz dažādām virsmām un krāj pirkstu nospiedumus, kā traka. Labā ziņa, ka pasteļtoņi, kas krietni atšķaidīti ar pienu, nedaudz nomaskē netīrību. Tā būs redzama vien atsevišķos leņķos. Kameru sala ir pietiekami izbīdīta, lai Galaxy A57 uz galda ne tikai gāzelētos, bet pamatīgi trīcētu pat pie vissīkākās vibrācijas. Šajā ziņā gribētos, lai Samsung pašpiko no Pixel vai Nothing, kas šo dizaina nepilnību ir atrisinājuši. Toties kopējā estētika ir tik eleganta, ka šo nebūs kauns nolikt uz ofisa galda blakus āboliem un bumbieriem. Turklāt patīkamais plānums liks domāt, ka šis ir krietni dārgāks viedtālrunis.
Vēl viens Galaxy A57 pluss ir izmantotie premium materiāli korpusā. Patiešām, reti, kad šādā cenā var sastapt stikla sviestmaizi, kas gan priekšā, gan aizmugurē saņēmusi Gorilla Glass Victus+ aizsargstiklus. Un protams smalks alumīnija rāmis, kas saņēmis labajā pusē stingrus bloķēšanas un skaļuma taustiņus, bet augšā divus punktiņus. Šim apstiprinājumu neguvu, bet pieļauju, ka viens ir mikrofons, bet otrs varētu būt papildu izeja skaļrunim. Viss pārējais – SIM karšu atvilktne, mikrofons, USB ligzda un otrs skaļrunis – novietots rāmja lejā. Simetrijas mīļiem var nedaudz kaitināt, ka USB ligzda nav uz vienas ass ar skaļruni un karšu atvilktni. Neliels personības vaibsts ir izaugums ap taustiņiem, kas ļauj fantazēt, kā Galaxy A57 dizains izskatītos, ja viss rāmis būtu apaļots.
Šogad palielināta arī ūdens izturība. No IP67 tā pastiepusies līdz IP68. Tas gan nav tik daudz, kā konkurentiem, kas jau tikuši pie IP69, bet šis ir minimums, kam būtu jābūt šādā cenā. Kopējie iespaidi par Samsung Galaxy A57 dizainu ir necerēti labi. Tālrunis tiešām rada sajūtu, ka ir daudz dārgāks un uzbūves ziņā daudz neatpaliek no Samsung flagmaņiem. Lielisks darbs, Samsung!
Samazinātas apmales ap ekrānu, bet, kā ar pašu matricu?
Pirms ķerties klāt ekrāna matricas preparēšanai, nedaudz par ekrāna dizainu. Piemēram, Galaxy A56 arī piedāvāja smalku, premium materiālu dizainu, bet sajūsma noplaka, pagriežot tālruni otrādi. Ekrānam bija cenai nepiedodami biezs rāmis, ar vecmodīgi biezāku zodu, par pārējām malām. Patīkami, ka arī tas ir uzlabots. Beidzot, rāmis ap ekrānu samazināts. Tas pat ļāvis par mata tiesu samazināt korpusa garumu un platumu. Ekrāna un korpusa attiecība sasniedz ~88.8%, kas ir lielākais cipars šajā sērijā un nedaudz pat pārsniedz Samsung Galaxy A51 (6 gadu vecs modelis), kas piedāvāja tam laikam futūristisku ekrāna priekšu, bet kopš tā laika Galaxy A sērija šādu smalkumu nebija saņēmusi. Vienīgi, zodiņš zem ekrāna aizvien nav simetrisks, ar pārējām smalkajām apmalēm. Jānorāda, ka gan Nothing, gan POCO pat zemākā cenā spēj piedāvāt simetrisku un pat vēl plānāku rāmi ap ekrānu.
Ķeramies klāt pašai ekrāna matricai. Par to šoreiz ir dalītas jūtas. Jau rakstīju, ka, lai samazinātu izmaksas, Samsung nolēmis atteikties no sevis ražotiem ekrāniem par labu otrās šķiras Ķīnas ražotājiem. Pirmais modelis, kas izmanto šīs matricas, ir Samsung Galaxy A57. Vai var just atšķirību? Godīgi sakot, no pērnā modeļa nē, bet var sākt just, ka konkurenti ir aizsteigušies priekšā. Piemēram, lētākie POCO un Nothing saņēmuši ekrānus ar augstāku izšķirtspēju, lielāku krāsu izšķirtspēju, augstāku PWM, daudz augstāku maksimālo spilgtumu un pat Dolby Vision atbalstu. Toties Samsung šoreiz saņēmis RGB apakšpikseļu matricu, kas no ierastās Diamond Pentile matricas atšķiras ar to, ka arī ar zemāku izšķirtspēju var saglabāt satura asumu. Līdzīgu principu šogad izmanto Xiaomi 17 Ultra. Skaidrojums tam ir tāds, ka Ķīnas ražotājs izmanto 10 gadu vecu tehnoloģiju, kāda pēdējo reizi Samsung izmantoja iekš Galaxy A73.
Kamēr izšķirtspējas atšķirības tiešām nevar manīt, tikmēr spilgtumu tomēr prasītos palielināt. Nepārprotiet mani, arī šis attēls ir ļoti labs, tomēr spilgtā saulē Galaxy A57 ekrānu bija grūtāk saskatīt, kā konkurentiem. Ražotājam, kas līdz šim asociējies ar A klases ekrāniem, šis šķiet, kā neliels mīnuss. Tomēr citādi, iekštelpās, ekrāna pieredze ir ļoti laba. Krāsas ir korekti kalibrētas, skata leņķi ir labi un attēls ir dzīvīgs un kontrastains. Ir pieejami arī dažādi programmatūras pielāgojumi, tomēr tie nav tik daudz, kā citās saskarnēs.
Ierasta atbloķēšana ar vietu izaugsmei
Pirkstu nospiedumu lasītājs zem ekrāna un atbloķēšana ar seju ir ierasts komplekts vidējā klasē. Bet, ak Tavu nestundiņ! Samsung Galaxy A57 nav paveicies, ka šī brīža standartu šajā cenā uzstāda POCO F8 Pro un POCO X8 Pro Max, kas izmanto ultra skaņas pirkstu nospiedumu lasītājus. Tie ir ātrāki, drošāki, izmanto mazāku spiedienu, izmantojami arī ar mitriem pirkstiem un ir ērtāk sasniedzami. Tik tiešām, Galaxy A57 izmantotais optiskais sensors šķiet nedaudz par zemu, nedaudz lēnīgāks, kā konkurentiem un pirkstu atpazina 7 reizes no 10. Tātad arī šeit ir vieta izaugsmei. Vienmēr var izmantot arī atbloķēšanu ar seju, bet tā kā tā uzticēta tikai pašiņu kamerai (kas ir ierasta prakse šādā cenā) par biometriski drošu metodi to nevajadzētu uztvert.
Skaļruņiem nav ne vainas
Jau rakstīju, ka neguvu oficiālu apstiprinājumu, bet man ir aizdoma, ka viens no diviem rāmja augšas caurumiņiem varētu būt papildu izeja otrajam skaļrunim, kas dublējas, kā auss skaļrunis. Skaņa no tā ir dzirdama (vismaz man tā šķita), bet ne tik izteikti, kā konkurentiem, kam augšā ir identiska skaļruņa izeja, kā rāmja apakšā. Tādēļ var just, ka apakšas skaļrunis ir jaudīgāks. Tomēr patīkami, ka abi kopā tie skan adekvāti balansēti. Skaņa var būt diezgan skaļa, tomēr iesaku neiet augstāk par 75%, lai nezaudētu kvalitāti. Labā ziņa, ka līdz tam līmenim, kvalitāte saglabājas un ir pat dzirdami basi.
Vibrācijas motors ir smalki kalibrēts, tomēr tas reizēm šķiet nedaudz par vāju, lai vienmēr to sajustu kabatā.
Akumulatora ietilpība nav mainījusies četrus gadus
No vienas puses, varu apsveikt Samsung, ka izdevies korpusu padarīt plānāku un vieglāku, nesamazinot akumulatora ietilpību. No otras puses, patīkami redzēt, ka akumulators tur ilgāk, kā Galaxy A56. Bet no trešās puses, Samsung lietotāji var tikai siekaloties par domu, kāda ietilpība būtu iespējama, ja spītīgais ražotājs beidzot sāktu izmantot Si/C akumulatorus. Uzskaitīšu tikai dažus modeļus, kas pat lētākā cenā pārspēj Galaxy A57 5000 mAh. Honor Magic8 Lite – 7500 mAh, Redmi Note 15 Pro+ – 6500 mAh, POCO X8 Pro Max – 8500 mAh. Ikdienas lietošanā dienas nogrieznī pat pie apjomīgas slodzes nevajadzētu būt problēmām. Pie knapākas slodzes var pat izspiest 1.5 dienu, tomēr ne vairāk. Diemžēl, arī šoreiz procenti kūst straujāk, kā gaidītu no 5000 mAh.
Par komplektāciju nemācēšu spriest, jo ierīci uz testu saņēmu plikiņu, bet nav dzirdēts, ka Samsung sirds būtu atmaigusi un komplektā piedāvātu, piemēram, aizsargmaciņu, kā konkurenti. Eiropas birokrātu dēļ protams arī lādētājs netiek dots līdzi, tādēļ jālādē ar to, kas pa rokai. 45W uzlāde laikam ir minimums, kas šajā klasē izskatās pieklājīgi. Tas nozīmē, ka, lai piedzītu akumulatoru pilnu no 3%, būs nepieciešama vairāk, kā stundu ilga uzlāde. Protams žēl, ka nav arī bezvadu uzlāde, bet tas laikam darīts, lai Galaxy A sērija nekanibalizētu Galaxy S FE sēriju.
Ar veiktspēju, kā pa kalniem
Samsung Galaxy A57 iekšā pukst pašveidotā Exynos 1680 sirds (lasi procesors). Par tiem man ir dalītas jūtas. No vienas puses Exynos princips ir līdzīgs Google Tensor čipu principam – mazāka jauda, bet pietiekama ātrai ikdienas darbībai. Galu galā, līdz Tensor G4 tieši Samsung ražoja šos procesorus. No otras puses, Exynos darbība vienmēr ir bijusi švakāka par Qualcomm un MediaTek procesoriem. Labā ziņa, ka uzlabojumi ir jūtami. Jaunais procesors sola 2.5% CPU un 13.8% GPU uzlabojumus un tie tiešām ir manāmi. Beidzot spēles vairs neklepo un ikdienas darbība ir kļuvusi jūtami plūdenāka. Patīkami, ka uzlabota arī stresa testu noturība, kas šoreiz ir lieliska. Tas nozīmē, ka spēļu kvalitāte nekritīsies arī pēc pamatīgas dzenāšanas. Arī termoregulācija ir sakārtota.
Kā ar ikdienas darbību? Ir krietni labāk par pērno modeli, bet aiztures ikdienā ik pa brīdim ir manāmas. Un tas jau atkal nešķiet cenai atbilstoši, kamēr, konkurenti pamanās šādā cenā tikt pie krietni pārākas veiktspējas. Tas attiecas arī uz iebūvēto atmiņu. Testa ierīci saņēmu ar niecīgu 128 GB atmiņu, kas ir maz viedtālrunim šādā cenā, turklāt bez atmiņu karšu lasītāja. Un ja salīdzina ar pērno modeli, tad cena augusi par 50 eiro, bet atmiņa samazināta uz pusi. Jā, iespējams, ka tas saistīts ar MI burbuļa sekām, tomēr konkurenti kaut kā vismaz centušies lielākas atmiņu versijas pietaupīt dārgākiem modeļiem.
Līdzīgs stāsts par RAM. Galaxy A57 pie mums pieejamās abu atmiņu versijas saņēmušas tikai 8 GB RAM, kas šādā cenā šķiet pārāk maz. Diemžēl, tas jūtams arī ikdienā, jo ik pa laikam lietotnes nākas ielādēt no jauna. Bet šis nav vienīgais veiktspējas vājais punkts. Lielu vilšanos sagādāja savienojumu stiprums, noturība un pārslēgšanās. Proti, tur, kur konkurentiem ar savienojumu viss kārtībā, Galaxy A57 pārāk bieži rādīja lādēšanas rituli video vai pat interneta lapās. Un tur, kur konkurenti spēja noķert 5G, Samsung nespēja. Patiešām, mana pieredze ar lētākiem POCO/Redmi/Xiaomi ir daudz labāka. Šī ir veca kaite, ko apskatnieki pamanījuši Samsung viedtālruņos un ko ražotājs spītīgi atsakās risināt jau gadiem. Šis ir tiešām nepiedodami prasītajā cenā un krietni ietekmē ikdienas lietošanas ērtumu.
Labā ziņa, ka vismaz Bluetooth savienojums ir stabils, turklāt piedāvā 6.0 versiju. Arī pozicionēšana strādā korekti. Tomēr konkurenti veiktspējā ir krietni priekšā Samsung.
One UI 8.5 uz Android 16
Samsung Galaxy A57 saņēmis uz Android 16 bāzēto One UI 8.5, tieši tāpat, kā tā flagmaņu brālēni. Nedaudz gan apgrieztas MI iespējas, bet pagaidām gan nezinu nevienu, kas par šo sērotu. Viens no lielākajiem plusiem ir 6 lielo atjauninājumu un drošības ielāpu solījums, kas ir viens no ilgākajiem atbalstiem vidējā klasē. Par to jau pirmā uzslava!
Princips saglabājies nemainīgs – diezgan daudz lietotņu, kas dublē Google arsenālu, nemitīga vēlme lietotāju ievilkt Galaxy kontā, mikroskopiska līmeņa pielāgojumi un estētika, kas ir pazīstama jau vairākus gadus. Interesanti, ka arī One UI nav izsprucis no nemitīgās kopēšanas tendences. Piemēram, arī te ir kārtējā interpretācija par dinamisko, super, hiper, sauc kā gribi salu, kas paziņojumu joslā parāda atskaņoto saturu un ļauj tikt pie īsceļa. Par laimi, tā vismaz vizuāli nav nospiesta pa taisno no iOS, ko nevar teikt par Ķīnas konkurentiem.
Līdzīgs elements atrodams arī bloķēšanas ekrānā, kur tas novietots daudz zemāk un ir ergonomiski sasniedzamāks.
Līdzīgs stāsts par atdalīto paziņojumu bloku no kontroles paneļa. One UI šo ābola principu ieviesa pērn. Man protams vairāk patiktu savienots logs, bet lai jau nu būtu. Vienīgais, ko gribas pārmest, ka pavelkot uz leju mājas ekrānā tiek atvērts paziņojumu bloks. Kontroles panelī var tikt ar žestu pa labi. One UI vajadzētu pašpikot no Hyper OS, Magic OS vai Color OS, ka atkarībā, kurā loga pusē žests tiek veikts, tas izsauc vai nu paziņojumu logu vai kontroles paneli. Tā ir ērtība, ko atkoduši ražotāji, kas jau gadiem kopē ābolu.
Par laimi ir pieejama lietotņu krātuve, kam šoreiz var iestatīt alfabētisku secību. Tas nozīmē, ka lietotnes tiks kārtotas vertikāli. Šis ir lielisks jaunums, jo man vienmēr kaitinājis, ka atvilktnē jāieiet ar vertikālu žestu, bet jāpārvietojas ar horizontālu. Atvērto lietotņu logs no vienas puses visai atgādina iOS, bet no otras puses tas ir arī līdzīgs kaudzei citu saskarņu, kas šādu principu nokopējušas.
One UI jau gana sen saņēma sānu joslu. Nu tā protams integrēta ar MI rīkiem. Piemēram, paturot, iespējams tikt pie rīka, kas cenšas analizēt, kas notiek Tavā ekrānā. Kādēļ cenšas? Tādēļ, ka ne reizi nesanāca to piedabūt pie darbības.
Ir arī citi MI rīki, jo ko tad Tu citu liksi saskarnē? Visnoderīgākie tomēr ir attēlu apstrādē. Piemēram, iespēja izvēlēties labāko no grimasēm attēla varoņiem.
Jāteic, ka gadu laikā Samsung izdevies radīt vienu no funkcionālākajām un stabilākajām saskarnēm, kāda vidējā klasē ir pieejama. Turklāt 6 gadu programmatūras atbalsts ir iespaidīgs. Tomēr arī te neiztrūkst bez problēmām. Ceru, ka tā ir tikai testa ierīces vaina, bet šī ir pirmā reize, kad uz Samsung man neizdevās aktivizēt SmartID. Ir parādījušās arī dažādas liekprogrammas līdzīgi, kā HyperOS lētā gala viedtālruņiem. Tomēr kopumā programmatūra ir sakārtota un ir viens pozitīvs Galaxy A sērijas identitāti veidojošs aspekts.
Kamerām prasās pēc izaugsmes
Kamēr konkurenti vismaz cenšas kaut kādu izaugsmi nodrošināt kameru sadaļā, tikmēr Samsung turas pie gadus trīs veca principa – galvenā kamera, ultra platleņķis un makro kartupelis. Ir protams forši redzēt, ka Galaxy A57 izmanto tādu pašu galveno kameru, kā daudz dārgākā Galaxy S26, bet šādā cenā iekļaut makro kameru? Nothing Phone (4a) lētākā cenā ticis pie reāli izmantojamas palielinājuma kameras, Poco F8 Pro arī. Tikmēr citi konkurenti, kas nav spējuši tikt pie palielinājuma kameras, godprātīgi nemāna pircējus ar makro apendicītu. Man nebūtu iebildumu, ja Samsung iekļautu tikai divas kameras aizmugurē, vai piešķirtu ultra platleņķim auto fokusu, kas ļautu tikt pie lietojamiem makro kadriem, bet Galaxy A57 izvēle drīzāk atbilst budžeta klasei.
Samsung Galaxy A57 ticis pie:
- 50 MP, f/1.8, 1/1.56″, 1.0µm, PDAF, OIS galvenās kameras
- 12 MP, f/2.2, 13mm, 1/3.06″, 1.12µm ultra platleņķa kameras
- 5 MP, f/2.4 makro kameras
- 12 MP, f/2.2 pašiņu kameras
Lietotne ir samērā vienkārša, tajā nebūs problēmu orientēties arī citu ražotāju lietotājiem. Lietotne pati piedāvā aktivizēt dzīvās bildes (sekundi garš video pirms attēla uzņemšanas), lai būtu pieejama funkcija, kas ļauj cilvēkiem vēlāk piemeklēt labāko grimasi. Ir pieejami arī dažādi filtri, kurus var pielāgot no jau esošu attēlu krāsu profiliem.
Galaxy A57 operē ar vidējā klasē tipiskiem lielumiem. 0.6x un 1x ir optiskie lielumi, bet 2x ir kvalitāti nezaudējošs digitālais palielinājums. Viss, kas iet virs 2x visai strauji zaudē kvalitāti, tādēļ maksimālo 10x digitālo palielinājumu iesaku izmantot tikai ļoti saulainā dienā.
Lai gan dzelži par to neliecina, uzlabojumi šoreiz ir pēcapstrādei. Detaļas tiek interpretētas krietni dabiskāk un vairs nav manāma tik izteikta digitālā saasināšana, kas lika kadriem izskatīties mākslīgi. Krāsas ir visai dzīvīgas, bet arī dinamiskais diapazons ir labs. Patīkami, ka ultra platleņķa kameras krāsas kalibrētas līdzvērtīgi galvenajai kamerai. Detaļu gan šiem attēliem ir krietni mazāk, tomēr šī ir labāka kamera par konkurentu švakajām 8 MP kamerām.
Trešā kamera ir makro kamera, par ko spļaudījos jau ievadā. Ar šo notrāpīt asumu būs laimes spēle. Ko Samsung varētu labāk? Pievienot auto fokusu ultra platleņķa kamerai vai izmantot palielinājuma kameru. Abi varianti spētu tikt pie augstākas kvalitātes makro kadriem. Tikmēr lietotāji tiek mānīti, ka te aizmugurē ir trīs izmantojamas kameras. Nav! Makro apendicīts pat neskaitās labais tonis vairs krietni lētākos viedtālruņos, tādēļ, Samsung, laiks saņemties!
Krītoties gaismai, galvenās kameras spējas ir ļoti labas. Īpaši labi izdodas urbānas nakts ainiņas. Es gan kameras pārbaudīju ekstrēmākā scenārijā, kur var redzēt, ka nakts režīms burtiski iededz gaismu. Tas gan reizēm izskatās samāksloti, tomēr šis noteikti nav sliktākais rezultāts, kāds redzēts.
Portreta režīms piedāvā divus kadrējumus. Objekts tiek korekti izrēķināts, tomēr izpūruši mati to var samulsināt.
Programmatūra piedāvā arī citus portreta režīmus, tomēr tie realizēti reti slikti. Tie neizturēja sarežģīto Armisteda sievas saules sarga testu. Labāk, ka tie nebūtu bijuši, nevis realizēti šādi.
Toties pašiņu kameru gribētos nosaukt par vienu no labākajām vidējā klasē. Detaļu ir ļoti daudz, ādas toņi interpretēti dabiski, diapazons ir gana plašs. Tiešām lieliska kamera, kam ir divi kadrējumi un portreta režīms.
Kopumā, galvenā kamera veido ļoti labus attēlus un pašiņu kameru es pat varētu nosaukt par klasē labāko. Tomēr lēnais kameru slēdzis un makro kamera ir pāris gadu veci artefakti, kam nebūtu jābūt šī gada 500+ eiro viedtālrunī. Tādēļ kameras atstāj nasing spešal pēcgaršu.
Konkurence
- POCO X8 Pro Max – ir pārsteigums, kas izgriež Samsung pogas ar labāku ekrānu, pārāku ūdens aizsardzību, daudz jaudīgāku veiktspēju, daudz iespaidīgāku akumulatoru ar ātrāku uzlādi. Turklāt tas viss par zemāku cenu. Samsung piedāvā nedaudz smalkāku dizainu un ilgāku programmatūras atbalstu.
- Google Pixel 10a – patiks tiem, kas meklē kompaktu viedtālruni ar bezvadu uzlādi, tīru programmatūru un lielisku kameru darbību. Samsung atspēlējas tikai ar nedaudz smalkāku, premium materiālu dizainu.
- Redmi Note 15 Pro+ – piedāvā labāku ekrānu, stabilāku veiktspēju, 200 MP galveno kameru un daudz ietilpīgāku akumulatoru. Samsung priekšrocība ir garāks programmatūras atbalsts.
- Nothing Phone (4a) Pro – neesam vēl nomedījuši uz testu, bet tas piedāvā oriģinālāku dizainu, atšķirīgu saskarni, un palielinājuma kameru, kas vienmēr būs labāka izvēle pār makro kartupeli. Samsung piedāvā pilnvērtīgu ūdens aizsardzību un ilgāku programmatūras atbalstu.
- Samsung Galaxy S25 FE – cena internetbodēs nokritusies līdz Galaxy A57 cenai, kas to padara par neatvairāmu piedāvājumu, jo tam ir pārāka veiktspēja, palielinājuma kamera un pat bezvadu uzlāde, ko A57 neprot.
Nobeigumā – kāda ir Galaxy A sērijas identitāte?
Kādi ir mani secinājumi, meklējot Galaxy A sērijas identitāti? Galvenokārt tādi, ka šī ir sērija, kas radīta Samsung uzticīgākajiem faniem. Proti, ja dzīvo vakuumā un nepievērš uzmanību konkurencei, tad Samsung Galaxy A57 piedāvā izcilu, smalku dizainu, kas šķiet daudz dārgāks, kā ir. Pieņemamu ekrānu un skanīgus skaļruņus. Labi nostrādātu programmatūru un ļoti ilgu tās atbalstu. Turklāt ir pat jūtami nelieli veiktspējas un kameru pēcapstrādes uzlabojumi no pērnā modeļa.
Tomēr, ja skatās uz konkurenci, tad tā bilde vairs nav tik skaista. Konkurenti piedāvā jaudīgāku veiktspēju, spēcīgākus ekrānus, daudz ietilpīgākus akumulatorus ar ātrāku uzlādi un praktiskākas kameras. Samsung atliek vien cerēt, ka tā lietotāji ir uzsēdināti uz ražotāja adatas un neskatās ne pa labi, ne pa kreisi. Tādēļ ļoti jācer, ka nākamgad Samsung tomēr spēs panākt konkurētspējīgāku piedāvājumu klasē, kas vislabāk raksturo cilvēku pirktspēju.
Iepriecināja
- Plāns, smalks, IP68 izturīgs korpuss
- Ekrāns + skaļruņi nodrošina ļoti labu multimediju pieredzi
- No pērnā modeļa nedaudz uzlabota veiktspēja un akumulatora darbība
- Ļoti laba galvenā kamera
- Viena no labākajām pašiņu kamerām vidējā klasē
Negāja pie dūšas
- Konkurenti piedāvā pārākus ekrānus
- Veiktspēja krietni iepaliek konkurentiem
- Akumulatora ietilpība jau vairākus gadus gaida izaugsmi
- Kad Samsung salabos savienojumu problēmu?
- Makro kamera šādā cenā, nopietni?