Visai ironiski, ka pusaudžu gados klausījos "Ātrs un bez žēlastības: Tokijas sacīkstes" (Tokyo Drift) skaņu celiņu, kas tajā laikā šķita kā brīvības, stila un drosmes simbols. Bet realitātē? Pēdējo reizi ar manuālo kārbu braucu dienā, kad ieguvu tiesības, un tas ir vairāk nekā pirms desmit gadiem. Tāpēc varat iedomāties manu pārsteigumu, kad, ierodoties Biķernieku trasē, mani sagaidīja tā, it kā es patiešām zinātu, ko daru: visa trase tikai mums, privātais instruktors, auto tehniskie puiši… Pilns serviss! Godīgi? Tajā brīdī sajutos kā lielceļu karaliene. Tikai ar mazu niansi - karaliene, ku ...