Teiciens par vienu ābolu dienā, kas ļaujot turēties tālāk no ārsta, ir sens, taču aiz tā slēpjas arī zināms uzturzinātnes pamats. Āboli nav tikai C vitamīna avots – tajos esošās šķiedrvielas un augu izcelsmes savienojumi var labvēlīgi ietekmēt zarnu darbību, holesterīna līmeni un līdz ar to arī sirds veselību. Viens vidēja izmēra ābols satur aptuveni trīs gramus šķiedrvielu, kā arī tādus augu savienojumus kā kvercetīns, katehīni un hlorogēnskābe, norāda Hārvarda Universitātes Sabiedrības veselības skolas “The Nutrition Source”.
